27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
All events
Home / Informācija latviski
Pierobežas reģionos diskutē par Latvijas–Lietuvas programmas prioritātēm 2014.-2020. gadā
15.03.2013
Ar mērķi uzklausīt un apkopot ieinteresēto pušu viedokļus pierobežas reģionos, Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programma šā gada pirmajos mēnešos organizēja piecas reģionālās diskusijas par programmas atbalsta jomām nākamajā 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Vienlaikus tika izvērtēta arī esošās programmas pieredze.

„Šādu viedokļu apkopošanu bija nepieciešams uzsākt jau savlaicīgi, ņemot vērā, ka gan Latvija, gan Lietuva ir izteikušas vēlmi sadarboties arī nākamajā 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Tā kā reģioni ir būtiski spēlētāji programmas īstenošanā, tad tieši diskusijām reģionos ir liela loma priekšizpētes procesā,” uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Attīstības instrumentu departamenta direktore Iruma Kravale.

Diskusijas norisinājās Rokišķos (Lietuvā), Daugavpilī (Latvijā), Pakrojā (Lietuvā), Jelgavā (Latvijā) un Plungē (Lietuvā). Rezultāti tika prezentēti Latvijas un Lietuvas pārstāvjiem š.g. 24. janvārī pirmajā Apvienotajā plānošanas komitejā, uzsākot diskusijas par programmas nākotni pēc 2013.gada.

Diskusijās ar Latvijas–Lietuvas programmas reģiona projektu partneriem, valsts un pašvaldību iestāžu, nevalstisko organizāciju, izglītības iestāžu, kā arī citu ieinteresēto institūciju pārstāvjiem tika apspriesti priekšlikumi par prioritātēm, kas var kalpot par pamatu programmas finansējuma sadalījumam Latvijā un Lietuvā 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Diskusijās tika izvērtēta esošā programmas pieredzi iezīmēta programmas pievienotā vērtība salīdzinājumā ar citiem pieejamajiem finanšu instrumentiem. Visbiežāk tika uzsvērta programmas ietvaros iespējamā sadarbība ar kaimiņiem kopīgu problēmu risināšanā. Savukārt kā cita pozitīva programmas iezīme, kas nav iespējama citu finanšu instrumentu projektos, tika minēta programmas elastība, dodot iespēju projektā apvienot gan investīciju, gan „mīkstās” (izglītība, pētījumi, pieredzes apmaiņa u.c.) aktivitātes, tādējādi sasniedzot pilnvērtīgākus projekta rezultātus.

Tāpat tika pārrunāts un diskutēts par nepieciešamajiem programmas uzlabojumiem pēc 2013.gada, kā arī labā prakse, kas būtu jāturpina.

Kā būtiskākās atbalsta jomas bieži tika minētas vides aizsardzība, uzņēmējdarbība, izglītība un sociālā joma. Attiecīgi šo tēmu ietvaros diskusiju dalībnieki ģenerēja jaunu projektu idejas, kuru veiksmīgai īstenošanai būtu nepieciešama sadarbība ar kaimiņiem.

Lai panāktu dziļākus un redzamākus programmas rezultātus, 2014.–2020.gadā finanšu atbalsts tiks koncentrēts ierobežotam jomu skaitam, izvairoties no sadrumstalotības.








Print